Lai stimulētu un attīstītu sadarbību starp Eiropas un Baltijas organizāciju psihologiem, 2009. gada 26. un 27. oktobrī Tallinā tika organizēta darba grupa, kuru veidoja vairāku valstu organizācijas psiholoģijas asociāciju pārstāvji. Mūsu kolēģi no Igaunijas un Lietuvas uz to momentu vēl nebija oficiāli reģistrējuši savas profesionālās asociācijas kā EAWOP dalībnieki, taču viņi bija apņēmības pilni to izdarīt tuvākajā laikā. Bez Baltijas valstīm darba grupā bija pārstāvji no Polijas un Ukrainas, kā arī kolēģi no Somijas. Procesa vadību grupas darba laikā uzņēmās EAWOP izpildkomitejas locekle Dr. Angela Kartere (Dr. Angela Carter) no Lielbritānijas.      

Izrunājot aktualitātes, tapa skaidrs, kā visām asociācijām ir gan kopīgas problēmas, gan specifiskie jautājumi, kurus ir jārisina katrai no asociācijām patstāvīgi. Lietuvas kolēģi, neskatoties uz to, kā psiholoģijas tradīcijas viņiem ir relatīvi senākas, nekā Latvijā, profesionālo organizācijas psiholoģijas asociāciju bija nodibinājuši pavisam nesen. Viņiem priekšā stāv liels darbs, kas saistīts ar sava statusa iegūšanu akadēmiskajās un profesionālajās aprindās. Igauņu kolēģi vēl nebija nodibinājuši savu asociāciju, taču Prof. Mare Teihmane, Igaunijas pārstāve, apgalvoja, ka formāli izveidot asociāciju nebūs grūti, bet par savu galveno uzdevumu uzskata akadēmiskas programmas attīstību līdz Eiropas līmenim. Šī tēma arī kļuva par vienu no galvenajiem uzdevumiem, kuru izvirzīja mūsu darba grupa.       

Apspriedes rezultātā kristalizējās 3 aktuālās kopīgās tēmas:

1)      izglītības standartu vienādošana;

2)      profesionālās tālāk izglītības iespējas;

3)      savstarpēja sadarbība kopīgo projektu ietvaros.

Izglītības standartu vienādošana paredz tādu mācību programmu izveidošanu, kura ļautu organizācijas psiholoģijas maģistra grāda ieguvējiem strādāt un mācīties citās Eiropas valstīs papildus neapliecinot savas zināšanas.  

Iespējas profesionālai tālāk izglītībai saistītās ar situāciju, kad profesionālis – praktiķis ar laiku zaudē daļu no savām zināšanām, fokusējoties tikai uz uzstādīto uzdevumu risināšanu, savukārt profesionālā līmeņa uzturēšanai ir nepieciešams ik pa laikam iegūt jaunas sistemātiskās zināšanas par zinātnē un praksē aktuālajām lietām. Tāpēc darba grupa apsprieda veidus, kā profesionāļiem-praktiķiem varētu nodrošināt papildus akadēmiskās zināšanas.

Pārstāvji no katras valsts uzsvēra, ka sadarbība un kopīgie pasākumi (pētījumi, projekti, konferences) stimulē attīstību, un izteica velmi rast iespēju ciešākai sadarbībai.  

Tālākie soļi.  

Izvirzītas aktualitātes palīdzēja noteikt nākotnes mērķus. Tika nolemts, kā izglītības standartu unifikāciju vajadzētu sākt ar augstskolu programmas atbilstības analīzi Eiropas standartiem. Tas arī būs pirmais solis, kas palīdzēs izvērtēt, cik lielā mērā katras augstskolas programma atšķīras no Eiropas pieņemtajām normām. Tālākas rīcības saistītas ar augstskolu iesaistīšanos mācību programmu attīstības procesā. Vērtējot šīs divas dienas kopumā var teikt, kā darbs bija diezgan produktīvs un mērķi, kuri tika nosprausti, atbilst LOPB uzdevumiem tuvajā un tālajā nākotnē.  

Timurs Čžou

LOPB biedrs