Dažas jaunas atziņas organizāciju psiholoģijā

Reinis Lazda @ 4. novembris, 2012

Pēdējās dienās recenzēju iesūtītos darbus 2013. gada Eiropas Organizāciju psihologu konferencei. Vispirms – esmu tiešām priecīgs, ka man tika dota šāda iespēja kā Latvijas organizāciju psihologu biedrības vadītājam. Uzskatu, ka ieskats dažādos svaigākajos pētījumos ir izglītojošs, attīstošs un tonusu uzturošs process arī pašam recenzentam.

Recenzēšanas procesā guvu vairākas atziņas, kuras gribētu pierakstīt pats sev un vienlaikus  dalīties ar tām ar pārējiem interesentiem. Lūk, pašas atziņas:

 

Ipsatīvie personības testi. Klasiskā pieeja personības testēšanā ir tā saucamie normatīvie personības testi, kuros pētījuma dalībnieks pats novērtē, cik lielā mērā tādi vai citi personības aspekti atbilst viņa rīcībai. Diemžēl organizāciju vidē tas rada problēmas – pretendenti cenšas uzminēt, kādu personības profilu no viņiem sagaidītu darbavieta, un atbilstoši pielāgo savas sniegtās atbildes. Atšķirīgu pieeju izvēlas ipsatīvie testi, kuros pretendentam ir jāizvēlas starp diviem vai vairākiem vienlīdz pozitīvi vērtējamiem aspektiem. Piemēram:

Lūdzu, novērtējiet, kurš no apgalvojumiem Jums atbilst vairāk:

1) Man patīk uzturēt kārtību savā darba vietā

2) Man patīk piedalīties sapulcēs.

Ipsatīvajiem testiem ir savas nepilnības. Būtiskākā no tām – iegūto rezultātu salīdzināmība ipsatīvajos testos starp indivīdiem ir stipri apgrūtināta un tiek nopietni kritizēta. Tomēr, veiksmīgi kombinējot normatīvos ar ipsatīvajiem testiem, var iegūt vērtīgu papildus informāciju.

 

Darba prasību-resursu modelis (Job Demands-Resources Model). Pašreizējais EAWOP vadītājs Arnolds Bakers (Arnold Bakker) ar kolēģiem ir izstrādājis testu, kas ļauj prognozēt darbinieku izdegšanu un iesaisti (engagement) organizācijā. Šajā pieejā visi ar darbu saistītie faktori tiek grupēti divās pamata kategorijās:

1) darba prasīgums. Augstas prasības nogurdina darbinieku, izsmeļ viņa emocionālos un fiziskos resursus, novedot pie veselības problēmām.

2) darba resursi. Patīkams veicamais darbs rada darbiniekam motivāciju, vēlmi vairāk pūlēties, lai sasniegtu rezultātus un pilnveidotu savu sniegumu. Pie tam, pētījumi uzrāda, ka augstāki darba resursi ļauj neitralizēt vai pat pārvērst priekšrocībā augstu darba prasību radīto slogu.

 

Galda spēles mācību procesā. Lai arī pati ideja izmantot dažādas spēles mācību (jo sevišķi lietišķi mācību) procesā nav jauna, tomēr augstskolu vidē īpašas galda spēles tiek izmantotas ļoti reti, vismaz Latvijā. Kādā no manis recenzētajiem pētījumiem tika apskatīta pētnieku izstrādāta jauna galda spēle, kas attāli līdzinās Monopolam. Tā ir vērsta specifiski uz to, lai attīstītu topošajiem vadītājiem iemaņas resursu plānošanā un deleģēšanā.

Komentēšanas iespēja ir atslēgta.