Kā izdzīvot sērošanas periodu uzņēmumā?

Reinis Lazda @ 28. novembris, 2013

Organizāciju psiholoģe un LOPB biedre Edīte Kalniņa, GSK Latvia personāla vadītāja sniedz padomus, kā rīkoties darbiniekiem un vadītājiem pēc traģēdijām. Raksts publicēts GSK Latvia mājaslapā.

2013. gada 21. novembra traģēdija Zolitūdē ir skārusi mūs katru personīgi un emocionāli. Šķiet, „Maksima” jumts ir sagruvis vai pār visu Latviju – tik ļoti mūsu valsts iedzīvotāji šobrīd piedzīvo sēras. Mums katram ir kāds emocionāls stāsts par šo notikumu. Mūsu kolēģes brāļa sieva, divu mazu bērnu mamma, strādāja uz veikala „Maxima” jumta un veica apzaļumošanu, mūsu kolēģa meitas iepirkās veikalā stundu pirms jumta nobrukuma, mana draudzene no Zolitūdes bija jau ceļā uz veikalu pēc darba dienas no lidostas, bet laimīgā kārtā aizkavējās sarunā ar kādu kolēģi. Labākā drauga darba kolēģis ar sievu ir gājuši bojā. Mani kolēģi, personāla vadītāji, ir sastapušies ar situācijām, kad cilvēki nevar pastrādāt, domājot par traģisko notikumu.

Kā mēs varam palīdzēt darbiniekiem atgūties pēc šī notikuma tā, lai viņu personīgā labsajūta un profesionālā efektivitāte emocionālās traumas rezultātā neciestu ilgstoši?

Uz šo jautājumu nav vieglu un universālu atbilžu, tomēr, iespējams, ir vērts ieklausīties ekspertu ieteikumos, kuri strādājuši ar traumatisko pieredzi un vardarbību darba vidē. Piedāvāju īsu to apkopojumu.

Vadītāji kā paraugs

Vadītājiem šādās dienās vajadzētu būt īpaši pieejamiem, jāapjautājas, kā jūtas padotie – nav jau jāsaka nekas īpašs, vien jādara zināms, ka viņiem rūp, kas notiek ar darbiniekiem. Vadītājiem arī vajadzētu rādīt piemēru un runāt par savām izjūtām.

Klusuma brīdis un klusās telpas birojā

25. novembra rītā, plkst.10.oo arī mēs sanācām kopā uz klusuma brīdi mūsu birojā un vienoti pieminējām traģēdijas upurus un cietušos. Iespējams, ir vērts izveidot atsevišķu telpu vai nodalīt kādu publiski mazāk pieejamu stūri, kur darbinieki var pabūt prom no citu acīm, uzticot kādam kolēģim savas smagās sajūtas vai vienatnē sērojot.

Sazināties ar kolēģiem, kuri ir ārpus biroja (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā)

Iedrošiniet darbiniekus runāt par savu sāpīgo pieredzi

 To ir grūti darīt, bet tas dziedēt, ja cilvēki izsaka savas domas un izjūtas drošā vidē un saprot, ka viņu reakcijas ir adekvātas un tādas ir arī citiem. Iespējams, ir vērts uzaicināt psihologu vai psihoterapeitu, kurš novada sarunu. Varbūt darbinieki paši vēlas grupā padiskutēt.

Iedrošiniet darbiniekus rūpēties citam par citu

Ieklausieties tajos, kuri izjūt stresu, nodrošinot praktisku palīdzību, dodoties uz traģēdijas vietu u.tml. Jo augstāka būs darbinieku pašapziņa, jo labāk viņi spēs cits citam palīdzēt.

Darba dziedējošā vērtība

Atgriešanās ikdienas rutīnas darbos var būt komfortu sniedzoša pieredze, un daudzi darbinieki var strādāt vēl produktīvāk, paralēli tiekot galā ar skumjām un traumatisko pieredzi.

Informācijas pieejamība

Šādos brīžos cilvēki īpaši stipri izjūt vajadzību pēc informācijas. Iespējams, ir vērts birojā ieslēgt TV un ļaut ziņām būt pieejamām visā darbadienas garumā vai nopirkt dienas laikrakstus un nolikt virtuvē lasīšanai.

Es joprojām atceros, ka manā iepriekšējā darba vietā 11. septembrī darbojās TV, rādot CNN ziņas. Es nevarēju sazvanīt savus draugus Ņujorkā, bet es sekoju līdzi notikumiem televīzijā.

Būt atsaucīgiem un dot iespēju darbiniekiem piedalīties dievkalpojumos vai upuru bērēs, doties uz Asins donoru centru vai tmldz.

Darbinieka atbalsta programma

Sērošana var radīt bezmiegu, apetītes mazināšanos un uzmācīgas domas par nāvi. Parasti tas ar laiku izzūd, jo īpaši tad, ja ir līdzcilvēku atbalsts. Ja šīs reakcijas saglabājas ilgstoši un kļūst traucējošas, ir vērts sazināties ar psihologiem vai psihoterapeitiem. Psihologu pakalpojumu izmantošana ir veselības profilakses veids, nevis slimības zīme.

GSK uzņēmumu grupa (arī mūsu uzņēmums Latvijā) jau kādu laiku īsteno Darbinieku atbalsta programmu, kas paredz, ka ikvienam darbiniekam ir iespēja saņemt 8 konsultācijas emocionālam atbalstam, vispārējās garīgās labsajūtas nodrošināšanai pārmaiņu gadījumos organizācijā, krīzes situācijās, piemēram, sakarā ar tuvinieka nāvi, slimību, dabas katastrofām vai citos ārkārtas gadījumos. Konsultācijas iespējamas gan klātienē, gan telefoniski, kompānijas iekšējā tīmekļa vietnē pieejami arī atbalsta materiāli.

Es ieteiktu uzņēmumu vadītājiem apdomāt iespēju izveidot savu darbinieku atbalsta programmu un vienoties ar Latvijas psihologiem par pakalpojumu sniegšanu darbiniekiem. Ja šādas iespējas nav, ir, manuprāt, vērts turēt pie informācijas dēļa vai norādīt uzņēmuma iekšējā tīklā Krīzes centra „Skalbes” tālruni. Tādējādi mēs palīdzēsim mūsu darbiniekiem atgūties pēc šī notikuma, izdzīvot sērošanas periodu un atgūt gan emocionālo labsajūtu, gan darbaspējas.

Edīte Kalniņa, GSK Latvia personāla vadītāja

Komentēšanas iespēja ir atslēgta.