Ceļā starp Māstrihtu un Rīgu

Jānis Dzenis @ 28. maijs, 2010

Pasākums iesākās ar nelielu kopā sanākšanu neformālā gaisotnē 19. maija vakarā un turpinājās ar svarīgāko jautājumu apspriešanu visas nākamās dienas garumā. Ņemot vērā, ka pagājušā gada kongresa laikā tika ievēlēts jauns EAWOP prezidents (Arnold Baker), organizācijā notiek vairākas jaunas aktivitātes (piemēram, logo nomaiņa, mājaslapas formas un satura izmaiņas un pilnveidošana), kā arī līdz šim esošo aktivitāšu turpināšana un stiprināšana (piemēram, pēc-doktorālās vasaras skolas (Post-doc summer school), mazo grupu tikšanās (Small group meetings), sadarbības veicināšana ar ārējiem sadarbības partneriem (IAAP and SIOP), piemēram, Arnolds Beikers uzstājās ar galveno runu SIOP kongresā Atlantā, 2010. gada aprīlī. Papildus EAWOP cenšanās aktīvāk iesaistīties Eiropas savienības lēmumu pieņemšanā (piemēram, jūnijā Arnolds Beikers (Arnold Baker) uzstāsies ar runu ES parlamentā).

Māstrihta netika izvēlēta nejauši. Nākamā gada pavasarī (2011. gada 25-28. maijs) šī patīkamā, mājīgā, tīrā un saulainā pilsēta uzņems vairāk kā 1500 viesu (organizētāju prognoze) uz kārtējo EAWOP kongresu. Jāsaka, nav šaubu – Māstrihtas pilsēta, Universitāte un kongresa centrs ir gatavi atstāt labu iespaidu un sagādāt patīkamus mirkļus visiem tās apmeklētājiem. Kongresa tēma – „Decent Work and Beyond”. šobrīd tiek uzsākta kongresa tēmu, rezumējumu un runātāju apzināšanās, kā arī kongresa reklamēšana. Papildus kongresam tika apspriesti jautājumi par EAWOP stratēģiju, jauniem biedriem, EuroPsy sertificēšanas sistēma un citas aktualitātes.

Nevienam nav noslēpums, ka interesantākās sarunas bieži vien ir vakariņu un starpbrīžu laikā. Arī šī reize nebija izņēmums. Piemēram, Māstrihtas universitātes Prof. Freds Zijlstra iepazīstināja ar saviem jaunākajiem projektiem: Nīderlandes valdība ir apzinājusies, ka tuvākajos gados viņus sagaida nopietnas darba spēka trūkuma problēmas. Pamatā tas ir demogrāfiskās un sociālās situācijas dēļ. Problēma ir ļoti apjomīga un komplicēta un tai noteikti nav viena risinājuma, taču tiek domāts par vairāku aktivitāšu virzieniem, kas palīdzētu samazināt problēmas apjomu. Imigrācija un ārvalstu darba spēka ieplūšana ir viens no risinājumiem. Taču Prof. Freds ir iesaistīts projektā, kura ietvaros tiek domāts, kā atgriezt darba tirgū cilvēkus, kuri šobrīd, pateicoties sociālajai sistēmai, tajā nav. Mana pirmā reakcija – ko tad viņi dara, ja viņi nav darba tirgū? Uz ko Prof. Freds paraustīja plecus un piekrītoši pamāja manai nesapratnei. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo uz sociālajiem pabalstiem un nereti to ir iespējams darīt pat visu dzīvi. Kā vienu no šādām sociālajām grupām var minēt cilvēkus ar garīgu atpalicību. Projekta pamatā ir divas pārliecības: (1) šādi cilvēki spēj veikt darbu, pie nosacījuma, ka tas atbilst viņu spējām un (2) šobrīd augtākas kvalifikācijas darbinieki veic darbu, kura varētu darīt mazāk kvalificēts darba spēks. Piemēram, medmāsas. Prof. Freds pieņem, ka medmāsas tikai 30% no sava darba veic atbilstoši savai kvalifikācijai, respektīvi izmanto savas unikālās kompetences. Tas nozīmē, ka 70% darba apjoma varēti tikt nodots citiem. Tādējādi, iesaistot papildus darbiniekus un precīzi sadalot pienākumus atbilstoši kompetencēm, mēs daļēji atrisinām kvalificēta darba spēka trūkumu. Jāatzīmē, ka tas ir tikai pieņēmums, nevis apstiprināts fakts.

Papildus minētajam šī projekta ietvaros, pēc Prof. Freda Zijlstras domām, darbs komandās, kas pēdējos gados ir attīstījies un sācis dominēt kā problēmu risināšanas forma, negatīvā veidā ir iespaidojis darba dalīšanas dimensiju. Nīderlandes pieredzē, komandu darba galvenā raksturiezīme ir vienlīdzība, kas nozīmē – visi dara visu un saņem par to vienlīdzīgu samaksu. Viņa prāt, šajā modelī ir nepieciešams ieviest izmaiņas.Apkopojot: darbs pie projekta dalās divās daļās: (1) sociālo grupu un viņu darba spēju apzināšanas un (2) iespējamo darbu/amatu pielāgošana atbilstošajām cilvēku spējām.

Kā vēl vienu Prof. Freda projektu ir vērts pieminēt komandas darba izpēti. Respektīvi, tiek pētīta komandas dalībnieku uztvere. Uztvere par to, ko daru es un kas man būtu jādara, kā vienam no komandas locekļiem, un kā es uztveru, ko dara un ko būtu jādara pārējiem komandas biedri.

Interesants un aizraujošs sarunu biedrs – Nokia bijušā personāla vadītāja, Kristiina Fromholtz-Mäki. Man vienmēr ir bijis interesanti uzzināt, kādā veidā tika pieņemts lēmums no riepu ražošanas pārorientēties uz mobilo telefonu biznesu. Pie tam ņemot vērā, ka tajā laikā (80. gadu beigas un 90. gadu sākums) mobilie telefoni vēl nebija sākuši savu uzvaras gājienu. Izrādās, ka tas nebija vienas dienas un ne pat viena gada lēmums. Visam pamatā bijuši vairāku gadu izpētes un zinātniskā darbība, kuras ietvaros somu speciālistiem sanāca pamatīgi izrauties GSM tehnoloģiju priekšgalā, salīdzinot ar amerikāņiem, vāciešiem un korejiešiem. Nākamais solis – uzņēmējdarbība.

Atgriežoties pie sanāksmes oficiālās daļas – interesanta diskusija par organizāciju psiholoģijas programmu un plašākā nozīmē par zinātnes un nozares disciplīnas nosaukumu. Jautājums ir: „Vai organizācijas psiholoģijas mācību programmu nosaukumā var tikt iekļauts termins „Biznesa psiholoģijas”? Vācijas pārstāvis norādīja, ka zīmola un pārdošanas nepieciešamības dēļ to noteikti var izmantot. Savukārt Prof. Freds Zijlstra atzīmēja, ka šādai diskusijai Māstrihtas Universitāte Psiholoģijas nodaļas vadība ir izgājusi cauri vairākus gadus atpakaļ, un gala rezultātā viņi ir nonākuši pie viena secinājuma – šīs nozares psiholoģijas nosaukumam ir jāatspoguļo divas puses – organizāciju, kas sevī ietver visa veida un visu formu apvienības (valsts, privātās, bezpeļņas utt.), un cilvēkus. Līdz ar to var secināt, ka Biznesa psiholoģija sašaurina nozares aptvērumu, apstājoties pie peļņu nesošu organizāciju skatījuma.

Iedrošinu ik vienu no Jums interesēties par Māstrihtas konferenci, izmantot visas iespējas to apmeklēt, kā arī ik pa laikam sekot līdzi Eiropas organizāciju psiholoģijas aktualitātēm, tādējādi paplašinot savu redzesloku un atrodot jaunus risinājumus mūsu ikdienas problēmām.

Spēkus uzkrājošu vasaru novēlot,

Jānis Dzenis

P.S. raksts tapis ceļa posmā no Māstrihtas līdz Rīgai.

Komentēšanas iespēja ir atslēgta.